Polijas tiesu varas reforma un protesti Varšavā: Quo vadis?

Pirmdien, 2018. gada 2. jūlijā ES  Komisijas preses relīzē tika norādīts, ka EK uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Poliju, nosūtot oficiālu brīdinājumu Polijas “Tiesību un Taisnīguma” (no poļu valodas: Právo a spravedlnost) partijas vadītajai valdībai. Komisijas brīdinājumā norādīts, ka divi Polijas 2017. gada decembrī apstiprinātie likumprojekti pārkāpj tiesu neaizskaramības principu un tiesnešu neatceļamības principu, tādejādi nonākot pretrunā ar Lisabona slīguma 19. panta 1. punktu. 

Šis brīdinājums seko Polijas un ES Likuma varas dialogam, kā arī Lisabonas līguma 7. panta iedarbināšanai pret Poliju, kuru šī gada marta sākumā ar pārliecinošu balsojumu atbalstīja arī Eiropas Parlaments. Lisabonas līguma 7. pants paredz, ka ES iesniedz dalībvalstij formālu brīdinājumu, kura neizpildīšanas gadījumā seko sankcijas un balsstiesību atņemšana ES institūcijās. Līdz brīdim, kad Polijas populistiskā valdība uzsāka reformas 2016. gad janvārī, 7. panta iedarbināšana pret kādu no dalībvalstīm nopietni apsvērta  netika. Ne velti to bieži dēvē arī par “atomopciju” – panta iedarbināšana norāda, ka demokrātiskā pārvaldes sistēma dalībvalstī ir nopietnu izaicinājumu priekšā.”

Svarīgi norādīt, ka likumprojekti netika pieņemti bez iekšpolitiskām cīņām. Polijas prezidents Andžejs Duda – kas, pretēji prezidenta neitralitātes tradīcijai, sevi ar “Tiesības un Taisnīgums” programmu identificē spēcīgi - iepriekš kritiski izteicās par piedāvāto likumprojektu, norādot, ka nepieciešams panākt 3/5 Sejma piekrišanas – vairākums, kurš partijā partijai parlamentā šobrīd nav.

Pēc kompromisa panākšanas ar prezidentu, 2017. gada Sejmā apstiprināto likumprojektu panāktās izmaiņas ir sekojošas:

  • Tiks atcelta Juridiskā padome – institūcija, kas sastāv no 25 pārstāvjiem no dažādām valsts pārvaldes institūcijām, zemāku līmeņu tiesām un vietējām pašpārvaldes institūcijām;
  • Parlaments būs tiesīgs ar 3/5 vairākuma iecelt tiesnešus;
  • Polijas Austākās tiesas tiesnešu skaits tiks palielināts no 72 līdz 120;
  • Polijas Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās būs nevis 70, bet 65 gadi. Tāpēc 27 no 72 Polijas Augtākās tiesas tiesnešiem būs spiesti pensionēties. Tikai Polijas prezidents būs tiesīgs lemt par iespējamu tiesneša pilnvaru pagarināšanu līdz 3 gadiem.
  • Polijas Tieslietu ministrs būs tiesīgs nominēt un atcelt reģionālo un apelācijas tiesu priekšsēdētājus un vecākos ierēdņus. 

Šie divi likumi seko 13 citiem likumiem, kas pieņemti kopš “Tiesību un Taisnīguma” pilnvaru sākuma 2015. gadā; kā pagājušā gada decembrī norādījis Eiropas Komisijas Viceprezidents Franss Timmermans, Polijas valdība tagad “var iejaukties tiesu sastādīšanā, to pilnvaru izpildē, kā arī administrācijā un funkcionēšanā”. Opozicionāri un starptautiskas analītiskās autoritātes noradījušas, ka Polijas šī brīža aktivitātes lielākoties saistītas ar “Tiesību un Taisnīguma” varas konsolidāciju valstī. Polijas varas autoritātes savukārt apgalvo, ka reformas nepieciešamas tiesu ātruma un līdzsvara uzlabošanai.

Šobrīd Varšavas ielās norisinās vērienīgi sabiedrības protesti, kas seko vairāku citu protest vilnim. Tomēr šķiet, ka pilsoniskā aktivitāte šobrīd nav spējusi panākt kompromisu ar Polijas vadošo partiju.

Video tapis RSU un LĀI veidotās sērijas 100 sekundes ārpolitikas fokusā ietvaros

Published 06 July 2018

Author Elizabete Vizgunova