Denmark Free of Fossil Fuels by 2050 (in Latvian) (2012) | Comments

Author: Gints Jegermanis .

Šim rakstam vajadzēja tapt jau marta beigās, taču mazas vēstniecības slodze reizēm nosaka lietu kārtību. Starplaikā man bija gods un daudz darba, strādājot pie Latvijas MP Valda Dombrovska vizītes uz Dāniju un daudzi citi darbi. Taču ne par to ir šis stāsts.

Dānijā jau gadu desmitiem ir politisks paradums panākt plašu politisku vienošanos starp parlamentā pārstāvētām partijām par svarīgākiem Dānijas attīstības jautājumiem. Viens no tiem ir saistīts ar Dānijas enerģijas nākotni. Proti, iepriekšējais politiskais līgums bija beidzis pastāvēt jau pērnā gada beigās. Jaunā valdība savu priekšlikumu ar nosaukumu Mūsu enerģija sagatavoja drīz pēc stāšanās amatā, un kopš 2012.gada decembra parlamentā notika sīvi strīdi pozīcijas un opozīcijas starpā par Dānijas enerģijas ražošanas, ieguves, piegāžu un pārdošanas ietvaru līdz 2020.gadam.

Beigu beigās 22.martā, pēc vairāku mēnešu nogurdinošiem strīdiem, 7 no parlamentā pārstāvētajām 8 partijām vienojās par minēto ietvaru[i] nosakot, ka:

·         šī vienošanās kalpos par pamatu Dānijas pārejai uz atjaunojamās enerģijas ekonomiku, veicinot enerģijas taupīšanu visā sabiedrībā, palielinot vēja, biogāzes un biomasas īpatsvaru Dānijas patērētās enerģijas kokteilī;

·         salīdzinot ar 2006.gadu, ir jāpanāk enerģijas patēriņa samazinājums par 12%, ir jāpalielina vēja enerģijas daudzums par 35%; vēja enerģijai 2020.gadā ir jāveido 50% no Dānijas elektrības;

·         šī vienošanās ir stūrakmens Dānijas pārejai uz atjaunojamās enerģijas ekonomiku līdz 2050.gadam;

·         līdz 2020.gadam tiks nozīmīgi kāpināta zaļā izaugsme un nodarbinātība, pievēršot īpašu uzmanību uzņēmumu konkurētspējai;

·         sākot ar 2018.gada beigām, tiek paredzētas jaunas diskusijas par soļiem, kas sperami pēc 2020.gada.

Viens no strīdus augļiem diskusijās parlamentā bija investīciju apjoms līdz 2020.gadam. Valdība sākotnēji paredzēja 5,6 miljardus DKK. Opozīcija kaulēja vajadzīgo ieguldījumu apjomu uz leju un teica – 3,6 miljardi.

Taču zīmīgi ir tieši tas, ka pamatuzsvars šajā politiskajā līgumā, kas katru gadu tiks parlamentā apspriests un vajadzības gadījumā papildināts, ir likts uz enerģijas efektīvu sabiedrību ar mazāku enerģijas izniekošanu. Proti, Dānijā enerģijas taupīšana augstā politiskā līmenī tiek likta pirmajā vietā šādā politiskā līgumā.

Esmu jau pieradis, ka Dānijas politiķi, eksperti, žurnālisti un uzņēmēji runā par enerģijas taupīgu lietošanu. Esmu pieradis arī pie tā, ka dāņi pamatoti lepojas ar to, ka viņu ekonomika pēdējos 30 gados ir augusi par 75 – 80%, bet enerģijas patēriņš ir palicis iepriekšējais. Tāpēc nebūtu iemesla brīnīties par to, ka arī šādā politiskā dokumentā runa atkal ir par enerģijas taupīšanu.

Tomēr, vērojot diskusijas Latvijā, kur runa nereti ir par elektrības un citu enerģijas avotu lētākās cenas noturēšanu, mani pārņem pozitīva skaudība par dāņu domas skaidrību un izlēmību mainīt savu enerģijas nākotni. Te ir vērojama kolektīva atziņa – jādara viss, lai sagatavotos un spētu sacensties globāli tajos resursu nepietiekamības apstākļos, kas mūs visus sagaida jau pavisam drīz.

Dānijas klimata, enerģijas un ēku ministrs Martins Lidegors (Martin Lidegaard) apliecina, ka dāņu centieni panākt 50% elektrības ražošanu ar vēja dzirnavām nebūs lēts process. Tomēr viņi ir secinājuši arī to, kādi būs ietaupījumi, ja to tomēr darīs. Proti, ja ar vēju tiks sasniegti 50% elektrības ražošanā, tad ietaupījums pie pašreizējiem fosilās enerģijas cenu aprēķiniem būs 6,9 miljardi DKK. Ja naftas cenas kāps līdz 150 USD par barelu, tad ietaupījums dāņiem būs pāri 8 miljardiem DKK.

Šis ir tikai viens piemērs, kas liecina, cik rūpīgi dāņi analizē un vērtē savas izredzes 21.gadsimta sacensības apstākļos. Lai gan ceļš līdz 2050.gadam vēl ir garš un ar daudziem pārsteigumiem, dāņi uz savas ādas ir pieredzējuši, ko nozīmē ļauties notikumu pašplūsmai. 20.gadsimta 70.gados pieredzējuši divas naftas krīzes un to izraisīto lejupslīdi, dāņi vairs negrib snaust. Lai gan Dānijas kompānijas turpina iegūt naftu un gāzi Ziemeļjūrā, šejienes sabiedrība zina, ka gadsimta vidū pasaules resursu aina būs cita, tāpēc lēmumi ir jāpieņem šodien.

Lai gan ir skaidrs, ka Latvijai tieši nenoder Dānijas modelis, tomēr ir vērts iepazīties un novērtēt to, kā mūsu kaimiņvalsts nepiekāpīgi un neatlaidīgi strādā pie tā, lai gaidāmo pārmaiņu laikmetā saglabātu un attīstītu savai sabiedrībai un tās ekonomikai piemērotus un drošus pamatus. Priecē arī tas, ka Latvijā arvien vairāk dzird runājam par mūsu izredzēm. Dāņu darbi un iestrādes var būt mums labs pamudinājums uz tiem risinājumiem, kas Latvijas apstākļiem piemērotāki. Jo iespēju mums ir tikpat, cik dāņiem, ja pat ne vairāk.

• Share:
• Tweet