Diskusijas kopsavilkums: “Stāvoklis un aktualitātes Eiropas Savienībā”

Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta apaļā galda diskusija “Stāvoklis un aktualitātes Eiropas Savienībā” Rīgā, 2018. gada 25. septembrī. 

Diskusijas kopsavilkums

"Eiropas suverenitāte izriet no mūsu dalībvalstu suverenitātes. Tā neaizstāj valstu nacionālo suverenitāti. Kopīga suverenitāte gadījumos, kad tas nepieciešams, padara visas mūsu nācijvalstis spēcīgākas. Šī pārliecība, ka “būdami vienoti, mēs esam varenāki”, ir pamatu pamats tam, kāpēc mēs esam daļa no Eiropas Savienības."– tā 2018. gada 12. septembrī Eiropas Parlamentā (EP) savā ikgadējā uzrunā par stāvokli Savienībā teica Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Atceroties Ž. K. Junkera runas galvenos motīvus un ar diskusiju par suverenitāti, 2018. gada 25. septembrī "ES mājā", Rīgā, uzsākās LZA Eiropas politikas pētījumu institūta (EPPI) rīkota apaļā galda diskusija "Stāvoklis un aktualitātes Eiropas Savienībā". Diskusijas norise tika nodrošināta sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, tādējādi atbalstot abām organizācijām kopīgu mērķi veicināt debates Latvijā par ES aktualitātēm un Latvijai būtiskiem jautājumiem ES politiskajā dienaskārtībā. Apspriedi vadīja LZA akadēmiķe un EPPI padomes priekšsēdētāja prof. Inna Šteinbuka. Kopā diskusijā piedalījās 30 eksperti, galvenokārt Latvijas akadēmiskās vides un NVO pārstāvji, kā arī LR Saeimas un LR Ārlietu ministrijas amatpersonas.

EK pārstāvniecības vadītāja p.i. Andris Kužnieks, iezīmējot galvenos EK priekšsēdētāja runā izskanējušos rosinājumus, īpaši uzsvēra ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanas nozīmi Latvijai. A. Kužnieks vērsa dalībnieku uzmanību arī uz EK nodomu stingrāk vērsties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai stabilizētu banku un finanšu nozari. Dalībnieki tika iepazīstināti arī ar EK priekšsēdētāja runas priekšplānā izvirzīto mudinājumu stiprināt ES lomu pasaulē, uzsverot to, ka šā nolūka realizēšanai būtu svarīgi apsvērt atsevišķos jautājumos ES Padomē lēmumus pieņemt ar kvalificēta vairākuma balsošanu. Papildus EK izvirzījusi jaunus priekšlikumus attiecībā uz tādām jomām kā drošība, migrācija un sadarbība ar Āfriku. Kā īpaši svarīgu aspektu A. Kužnieks atzīmēja arī EK priekšsēdētāja pausto stingro nostāju attiecībā uz apdraudējumu tiesiskumam dalībvalstīs un norādi, ka, šādos gadījumos ir piemērojams ES līguma 7. pants.

LR Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne atzinīgi novērtēja šo EK priekšsēdētāja pausto stingro nostāju. Viņasprāt, šā gada runā bagātīgi bija ietverts EK priekšsēdētāja redzējums par dalībvalstu uzvedību un EK lomu gan pārkāpumu novēršanā, gan ES saliedēšanā. "Šajā ziņā būtisks ir arī EK priekšsēdētāja runā paustais atbalsts Grieķijai, kā arī Īrijai, to problēmu kontekstā, kuras Īrijai jārisina saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES," atzīmēja L. Čigāne.

LR Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka tādi jautājumi kā ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana, kā arī Vienotā tirgus funkcionētspēju uzlabošana un attīstība, jo īpaši pakalpojumu jomā, ir lietas, kas arī visspraigāk un nopietnāk tiek diskutētas Vispārējo lietu padomē. Šajā ziņā, mediju uzsvars uz atsevišķiem runas elementiem, kā piemēram, ieceri izbeigt pulksteņa grozīšanu ES no ziemas uz vasaras laiku, nav reprezentatīvs attiecībā uz to, kas ir tie būtiskākie jautājumi ES dalībvalstu ieskatā. "Starp tiem, protams, ir arī diskusija par ES daudzgadu budžetu. Tas, kas šobrīd tiek piedāvāts attiecībā uz daudzgadu budžetu Latvijai nav īpaši apmierinošs. Skaidrs, ka ES budžetam t.sk. kohēzijas fondam sagaidāms samazinājums, tomēr Latvija cīnās par labāko iespējamo variantu, proti, lai šis samazinājums būtu pēc iespējas mazāks. Latvijas interesēs ir arī nodrošināt, ka ES Austrumu partnerībai finansējums tiek ieplānots ar atsevišķu finanšu instrumentu, nevis, ka šī politika nonāktu Globālā instrumenta kopējā katlā," skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. "Gluži tāpat kā Latvijā pazīst un mīl kohēzijas instrumentus un atbalstu, mums būtu līdzīgi jāiemīl un jāmācās labāk apgūt arī ES Apvāršņa programmas milzu iespējas dažādu nozaru un jomu attīstībai," uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. Šai nostājai diskusijas gaitā stingru atbalstu pauda arī vairāki Latvijas akadēmisko aprindu pārstāvji t.sk. LU rektors Indriķis Muižnieks, LU BVEF dekāns Gundars Bērziņš un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Gatis Krūmiņš uzsvēra arī, ka augstskolām un uzņēmumiem Latvijā būtu nepieciešams lielāks atbalsts no Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā, latviešiem citās ES institūcijās un Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, lai aktīvāk palīdzētu veidot starptautiskos kontaktus un biežāk nodotu noderīgu informāciju.

Savukārt Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā, norādīja, ka svarīgi, lai ES vērtības un labas pārvaldības principi vienmēr tiek ieviesti arī ES fondu apsaimniekošanas praksē, kas lielā mērā ir dalībvalstu pārziņā. "Piemēram, ja ES finansē Rail Balticaprojektu ar 85%, tad ES būtu jānosaka saistoši “spēles noteikumi”, kas mazinātu nesamērīgu Baltijas valstu politisko un ekonomisko interešu ietekmi. Tas pats attiecas uz interešu konfliktu novēršanu, ļaujot projektu īstenot pēc iespējas centralizēti, vienlaikus paredzot neatkarīgu projekta pārraudzību caur Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail padomi. Ja Latvija sevi redz kā valsti, kas ir ES kodolā, tad šī loma ir arī atbildīgi jāpilda. Piemēram, saistībā ar Junkera runā pieminēto kapitāla tirgus attīstību, pēdējais laiks parādīt, ka Latvijas valdība ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalsta kapitāla tirgus attīstību Latvijā, daļēji kotējot lielāko valsts uzņēmumu akcijas biržā," uzsvēra A. Grafs.   

ALTUM Valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzinīgi novērtēja EK priekšsēdētāja pieeju arvien vairāk mainīt ES finanšu formu - no grantiem uz aizdevumiem. Viņa ieskatā attiecīgi mainās arī uzņēmumu un finanšu iestāžu domāšana un pieaug efektivitāte. Attīstās arī finanšu instrumentu dažādība. Junkera plāna piešķīrumu apguvē Latvija ir 7. vietā Eiropā, un R. Bērziņa ieskatā tas ir labs rādītājs. Latvijai vairāk vajadzētu domāt arī par to kā samazināt atkarību no ES naudas.

Papildinot Reiņa Bērziņa teikto, KPMG direktors Baltijā Andžs Ūbelis akcentēja arī EK priekšsēdētāja runā ietverto vēstījumu attiecībā uz Āfriku un nepieciešamību domāt par ekonomisko sadarbību ar šo kontinentu citādākā līmenī nekā pašreizējā attīstības sadarbība. Pozitīvi par EK priekšsēdētāja akcentu uz Āfriku izteicās arī L. Čigāne, uzsverot jo īpaši šā kontinenta ārkārtas demogrāfisko situāciju, ļoti straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu un ar to saistītās problēmas. Laicīgi sniedzot Āfrikai atbalstu pareizajās jomās, Eiropa varētu vairāk iegūt nekā, ja tā atstās lietas pašplūsmā vai, vēl jo vairāk, novērsīsies no šo problēmu risināšanas.

Papildinot diskusiju par ekonomiskajiem aspektiem, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Oļegs Barānovs norādīja uz divām pamatproblēmām, kuras pēdējos gados ES ir nācies risināt, proti: globālās finanšu krīzes seku pārvarēšanu un produktivitātes veicināšanu. "Pateicoties Junkera investīciju plānam, ECB monetārajai ekspansijai un labai ārējai videi (ASV un Ķīnas dinamiskai attīstībai), ES kopumā ir izdevies atjaunot izaugsmi (IKP pēdējos gados pieaug par nedaudz virs 2% gadā), samazināt bezdarba līmeni (no 10,2% 2014.g. līdz 7,6% 2017.g.), kā arī samazināt valstu parādsaistības," uzsvēra O. Barānovs. "Attiecībā uz produktivitāti – pagaidām statistikas datos nevar redzēt strauju izrāvienu, tomēr nav šaubu, ka digitālās savienības veidošana, Eiropas vienotā tirgus attīstība u.c. pasākumi veicina ES konkurētspēju. Svarīgi ir atzīmēt produktivitātes un nevienlīdzības savstarpējo saikni. Ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir būtiska, lai tiktu izmantoti visi darba resursi un tā vairo taisnīguma apziņu – politisko stabilitāti un mazina populismu. Latvija ir vidēju ienākumu valsts un pastāv risks, ka varam iekļūt “vidēju ienākumu slazdā” līdzīgi ka Portugāle un Grieķija. Nepietiek tikai ar ES fondu atbalstu infrastruktūrai, nepieciešams mainīt ekonomiku uz inovatīvāku un produktīvāku, lai Latvija pārietu uz augstu ienākumu valsti. Latvija šobrīd būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa gan digitalizācijas, gan inovāciju jomā un, jo īpaši, atpaliekam pētniecības un attīstības finansējuma ziņā. Pagaidām, par to, kā uzlabot produktivitāti un inovācijas spēju, Latvijā netiek pietiekami diskutēts un trūkst neatkarīgu pētījumu. Priekšvēlēšanu laikā šie jautājumi gandrīz vispār netiek skatīti," norādīja O. Barānovs.

Kaut arī EK priekšsēdētāja uzrunā jautājums par ES ekonomiskās un politiskās varas celšanu ir plaši aprunāts, nedaudz citā gaismā to iezīmēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Viņa ieskatā lipīgā ideja par "piecelšanos no ceļiem" EK ir sasniegusi no citu valstu piemēra. "Parādība, ko iepriekš esam novērojuši, piemēram, Krievijā, Turcijā, un pat Donalda Trampa retorikā ASV, kā arī dažās ES dalībvalstīs, tagad ir redzama arī Komisijas prezidenta piedāvājumā. Viņaprāt, ES jābūt suverēnākai, neatkarīgākai. Doma, kas sevī paredz pašlepnumu un pašpietiekamību, iezīmē jaunu lappusi ES politiskajā dzīvē. Sevišķi jau gadu desmitiem ilgušās Eiropas Savienības vainošanas vai pat lamāšanas nacionālajā līmenī kontekstā. Pašpietiekamības un lepnuma elementi tālāk ir redzami ne tikai politiskajos simbolos, kuri ietverti runā, bet arī konkrētos priekšlikumos un politikās. Ne tikai jau aizsāktā Eiropas Aizsardzības savienības veidošana, bet nupat jau norādes uz “de-dolarizāciju” – eiro nevis ASV dolāru lietošanu naftas un lidmašīnu iepirkumos, jaunas maksājumu sistēmas izveidi, vai tie paši centieni palielināt eiro valūtas proporciju valstu ārvalstu valūtu rezervēs. Visbeidzot, lai arī maza ticība, ka tuvāko gadu laikā redzēsim unilaterālismu jeb vienpusēju politiku no ES puses, tomēr šī ES suverenitātes ideja nedrīkst kļūt neveselīga. Jābūt ļoti uzmanīgiem, attālinoties no dabiskajiem partneriem ASV, sevišķi tādas pārejošas parādības kā D. Trampa personas dēļ," atzīmēja K. Bukovskis.

LNB Atbalsta biedrības direktores Karinas Pētersones ieskatā nedz Ž.K. Junkera runa, nedz situācija Eiropā nebūt nav slikta. "Runā ir mēģinājums sabalansēt padarīto un plānoto ar vērtību aspektu. Runājot par suverēnu Eiropu kā pasaules mēroga spēlētāju, Junkera ieskatā Eiropa ir droša, dinamiska, atvērta, gatava pārmaiņām," norādīja K. Pētersone. "Sadaļā par suverenitāti atslēgas vārdi ir stipra un vienota Eiropa. Šajā kontekstā man Junkera runu gribētos samērot ar nesen dzirdēto pāvesta Franciska vēstījumu. Viņaprāt, sabiedrība ir stipra un vienota tad, ja tā spēj būt solidāra," atzīmēja K. Pētersone. Viņa norādīja arī uz nesenu Eiropas Universitātes Institūta un R. Šūmaņa centra kopīgi veiktu pētījumu par solidaritāti ES, kurā secināts, ka Eiropas Savienībā pieprasījums pēc solidaritātes ir lielāks nekā piedāvājums. "Kaut gan mums visiem gribētos, lai Eiropa būtu stipra un vienota, pēdējās desmitgades krīzes to ir stipri fragmentējušas. Finanšu krīzes laikā radās robežšķirtne starp kreditētājām un debitorvalstīm, vienas vainoja otras un otrādi. Bēgļu krīzes laikā valstis, kuras atradās robežzonā, tranzītvalstis un bēgļu uzņēmējvalstis rādīja viena uz otru ar pirkstiem, kamēr citas stāvēja malā un klusēdamas noskatījās (kā Latvija). Bet arvien pieaugošas runas par iekšējo un ārējo Eiropas drošību pavada žēlabas par pieaugošiem izdevumiem aizsardzībai. Taču tas pats pētījums parāda, ka sabiedrībām Eiropas valstīs solidaritātes izpratne ir visai uzteicama, turklāt gatavība tādu izrādīt ir atkarīga no tēmas vai draudu rakstura. Pētījums apliecina, ka vislielākā gatavība citiem palīdzēt ir dabas katastrofu un militāro draudu gadījumos, savukārt mazāka - bēgļu vai parādu gadījumā. No tā varam spriest, ka argumentēta saruna ar sabiedrību var panākt izpratni un atbalstu," norādīja K. Pētersone. Skepsi gan radot, Junkera runā izteiktais apgalvojums, ka līdz pavasarim, būs iespējams panākt izrāvienu atšķirību mazināšanā starp Rietumiem un Austrumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem. Savukārt Latvijas politikā pozitīvi esot tas, ka pirmsvēlēšanu platformās neviena no partijām līdz šim nav būtiski apšaubījusi Latvijas piederību Eiropai. "Acīmredzot populisms šobrīd fokusējas uz vietējās politiskās elites nomaiņu," viņa piebilda.

Savukārt domnīcas PROVIDUS direktore Iveta Kažoka norādīja, ka attiecībā uz diskusiju par ES, cilvēki pēdējos gados kļūs arvien apātiskāki. "Pētījumi uzrāda lielu neticību mūsu spējām kaut ko ietekmēt Eiropas līmenī. Un arī politiķi Eiropas Savienību bieži vien netur lielā vērtē. Tas būtu jāmaina. Eiropas jautājumi jāpadara par daļu no ikdienas, " uzsvēra I. Kažoka.

Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele īpaši uzsvēra nepieciešamību domāt par jauniešiem. "Ikviens jāmudina uz aktīvu dalību vēlēšanās t.sk. Eiropas vēlēšanās 2019. gada maijā. Vissliktākā no reakcijām, protams, ir apātija vai vienaldzība. Par laimi, Latvijā jaunieši tomēr arvien vairāk pievērš uzmanību politiskajiem procesiem. Tomēr ir jāapzinās populisma nestie draudi un ar tiem aktīvi jācīnās," atzīmēja M. Rībele.

Savukārt Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa vērsa uzmanību uz to, ka politiķiem, runājot par Eiropas nākotni un prezentējot savu skatījumu, jāiemācās runāt tajā valodā, ko saprot mediji, jo tieši tie tālāk nodos informāciju iedzīvotājiem. "Un šis ir aspekts, kurā klasiskie politiķi zaudē populistiem," skaidroja profesore.

Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš izteica vairākus priekšlikumus t.sk. a) apsvērt ES jautājumus lielākā mērā ievirzīt Ministru prezidenta kompetenču jomā un dienaskārtībā; b) Latvijai aktīvāk attīstīt savu redzējumu par to kādai jābūt Eiropai, t.sk. ko Latvija tai vēlētos dot un ko no tās iegūt; c) ES līmenī uzstāt uz pieņemto lēmumu īstenošanu un nepieļaut dalībvalstu patvaļīgu atkāpšanos no tiem; d) Latvijai uzmanīgāk skatīties uz priekšlikumiem ES sociālās dimensijas jomā, kas lielā mērā vairāk esot ES vecāko dalībvalstu interesēs. Latvijai šos priekšlikumus vajadzētu atbalstīt, tikai pārliecinoties, ka tā pretī saņem arī sev pienācīgi izdevīgus noteikumus.

Fonda DOTS izpilddirektore Ieva Morica klātesošos informēja par labām ziņām NVO sektoram, proti, par EK un EP apstiprināto 2 miljardu eiro atbalstu Eiropas vērtību instrumentam. Finansējums no šā instrumenta būs pieejams 7 gadu periodā pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanai ES, un NVO Latvijā ir aicinātas izmantot šā finansējuma iespējas.

Par LZA EPPI

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas politikas pētījumu institūts (EPPI) ir izveidots 2017. gada 6. jūnijā. EPPI par savas darbības mērķi ir izvirzījis sekmēt uz faktiem balstītu, padziļinātu ES procesu analīzi un informētību par Eiropas Savienību Latvijā. Institūta akadēmisko interešu diapazonā ir gan Eiropai, gan Latvijai aktuālie ekonomiskie, politiskie, socioloģiskie un kultūras procesi, to mijiedarbība, attīstība un ietekme. Tā darbība ir vērsta uz Eiropas integrācijas starpdisciplināru izpēti, īstenojot sabiedrībai aktuālus pētniecības projektus un diskusijas.