Rakstu krājuma "Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei" prezentācija

Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienu, Latvijas Ārpolitikas institūts Latvijas ārlietu simtgades projekta ietvaros dāvā Latvijai un tās sabiedrībai rakstu krājumu: Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei.

16.11.2018 | 13:00 - 14:30 | Līgo zāle, Rīgas Latviešu biedrības nams

Reģistrācija pasākumam pieejama šeit

Trešā Latvijas Ārpolitikas institūta paspārnē sagatavotā grāmata, kas veltīta Latvijas ārlietu simtgadei, no vienas puses ir loģisks turpinājums iepriekšējām divām publikācijām – idejām un personībām, kā arī darbiem un personībām. No otras puses, šis sējums gluži labi varētu papildināt jebkuru mēģinājumu izstāstīt šodienas un nākotnes Latvijas stāstu.

Rakstu krājums “Latvijas ārlietu simtgade: scenāriji nākotnei” turpina publikāciju sēriju par idejām, darbiem un personībām Latvijas ārpolitikā. Šī grāmata ir nākotnes starptautiskās vides un Latvijas ārpolitikas attīstības tendenču izvērtējums pēc 10 un 30 gadiem. Autori aplūko un paredz iespējamās grūtības un priekšrocības Latvijas valsts tālākajās izvēlēs diplomātijā, ekonomikā, enerģētikā, drošībā, valsts tēla veidošanā, migrācijā, kā arī globalizācijas procesu, ģeopolitikas izaicinājumu un līdzīgi domājošo valstu kopienu attīstības kontekstos.

Latvijas Ārpolitikas institūts pateicas Latvijas Republikas Saeimai un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par atbalstu šī izdevuma izdošanā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu starptautisko attiecību zinātniskās disciplīnas un ārpolitiskās domas kopumā veicināšanā mūsu valstī. Šī nozīmīgā partnerība starp likumdevējvaras, izpildvaras un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir būtisks elements konceptuālu, plašu un drosmīgu diskusiju veicināšanā.

Konceptuāls pārskats par Latvijas un globalizācijas attiecībām un iespējamo tālāko virzību sniegts Ivara Ījaba rakstā. Globalizācijas ietekme ir acīmredzama gan indivīda, gan arī valsts līmenī.

Kārlis Bukovskis savā rakstā pievēršas Latvijas nākotnei līdzīgi domājošās kopienas – Eiropas Savienības un Eiroatlantiskās partnerības – ietvaros. Autors izvirza trīs scenārijus, kur līdzīgi domājošās kopienas vājinās un brūk, kur tās turpina pastāvēt sarežģītos daudzu ātrumu apstākļos un kur tās turpina aktīvu un homogēnu integrāciju.

Edijs Bošs savā rakstā par Latvijas un reģionālo lielvaru politiku aplūko Krievijas, ASV, Ķīnas, Vācijas (un Eiropas Savienības) politiku, ņemot vērā ārpolitisko un saimniecisko tendenču attīstību, sniedz nākotnes vīziju Latvijai.

Māris Andžāns savā rakstā drosmīgi sniedz savu nākotnes redzējumu, ņemot vērā arī tehnoloģiju straujo attīstību. Rakstā tiek sniegti optimistiski un mazāk optimistiski nākotnes scenāriji. Kā raksta autors, to īstenošanās ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem.

Didzis Kļaviņš izvērtē, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē diplomātijas komunikācijas formas, sniedz pārdomas par diplomātisko pārstāvniecību darbības ietvara izmaiņām, par tirdzniecības lomas attīstības virzieniem, kā arī aplūko pašu jaunāko tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta ietekmi uz diplomātijas procesa nodrošināšanu.

Daunis Auers sniedz tirdzniecības un valsts zīmola korelācijas analīzi, aplūko valdības un vērtību, kā arī vēstures, tūrisma, investīciju un imigrācijas ietekmi uz Latvijas tēlu.

Migrācijas politikas speciāliste Agnese Lāce grāmatā ievietotajā pētījumā pievēršas Latvijas reakcijai un tās nākotnes iespējām un apdraudējumiem, turpinoties vai pat pastiprinoties migrācijas tendencēm pasaulē.

Mārtiņa Āboliņa pētījums par pasaules tirdzniecības sistēmas nākotni un Latvijas vietu tajā dod ieskatu globalizācijas tendenču ietekmē, kāda būs tirdzniecība un investīcijas nākotnes perspektīvā un, svarīgākais, – kādas būs Latvijas izredzes globālajā konkurences cīņā.

Mārtiņš Daugulis savā rakstā “Viedvalsts nākotnes ārpolitika: tehnoloģiju iespējas un izaicinājumi rītdienas Latvijā” sniedz vispārēju ieskatu, kādi izaicinājumi un iespējas Latvijas valsti sagaida uz simtgades sliekšņa. Autors fokusējas uz jauno jēdzienu viedā ārpolitika, sniedzot pārskatu par būtiskāko tehnoloģiju attīstības kontekstā.

Reiņa Āboltiņa pētījumā par enerģētikas konektivitāti, energodrošību un kritisko infrastruktūru veidots pārskats par esošo situāciju, kā arī sniegts pamatojums dažādu scenāriju attīstībai enerģētikas politikas īstenošanā. Autors gan sniedz vispārēju enerģētikas politikas ieskicējumu, gan arī konstruē enerģētikas attīstības dažādos līmeņus un Latvijas un ārpolitikas vietu šajās shēmās.

Visbeidzot, bijušais Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks noslēdz rakstu krājumu ar secinājumiem un plašāku skatījumu par situāciju, kurā Latvija šobrīd atrodas gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski. Autors norāda uz iekšpolitisko attīstības tendenču, sevišķi cilvēktiesību jautājumos, kopsakaru ar Latvijas ārpolitiskajām iespējām. Viņš atgādina, ka valsts iestāžu uzdevums nav tikai nodrošināt ekonomiskos apstākļus un infrastruktūru, bet arī mācīt iedzīvotājus to lietot un būt aktīvai daļai no sabiedriskajiem procesiem.

Published 27 October 2018