Most Recent Publications on the Baltic Sea Region Topic (in Latvian)

Šonedēļ piedalījos Baltijas Attīstības Foruma (Baltic Development Forum) ikgadējā sanāksmē, kas šoreiz notika Gdaņskā. Šoreiz pasākums tika apvienots ar otro ikgadējo forumu, kur tika apspriesta ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam  (2nd Annual Forum of the EU Strategy for the Baltic Sea Region). Kopumā pasākums pulcēja vairāk kā 700 dalībniekus, un šī bija laba iespēja veidot kontaktus un vienkopus sastapt cilvēkus, kas ir aktīvi Baltijas jūras reģionā. Pasākuma gaitā tika publiskoti un apspriesti arī trīs ziņojumi, kas ir tapuši šī gada laikā un kurus būtu vērts izlasīt tiem, kurus interesē Baltijas jūras reģions.

Pirmais ziņojums ir jau par tradīciju kļuvušais ‘State of the Region Report’, kas tiek gatavots Kristiana Ketelsa vadībā. Šis ziņojums galvenokārt fokusējas uz reģionā notiekošajiem procesiem ekonomikā, un šoreiz viens no ziņojuma galvenajiem uzsvariem bija šāds:

‘A sound policy response has helped the Baltic Sea Region to weather the global economic crisis better than most of its peers. The Region’s post-crisis recovery has been surprisingly rapid, but turbulences in the Euro zone and elsewhere have severely undermined the economic outlook.’

BJR valstis ir spējušas atgūties no krīzes ātrāk par citu ES reģionu valstīm, taču tā kā šī reģiona valstu uzņēmumi ir atkarīgi no ārējos tirgos notiekošajiem procesiem, tad patlaban eirozonā notiekošais liek būt visai piesardzīgiem attiecībā uz ekonomiskās izaugsmes prognozēšanu BJR valstīs. Ar Ketelsa ziņojumu var iepazītiesšeit.

Otrs Gdaņskā prezentētais ziņojums ir ‘Political State of the Region Report’, kura tapšanā piedalījās arī šo rindu autors. Ja Ketelsa ziņojums iznāk jau kopš 2004. gada, tad šis ziņojums, kurā uzsvars bija likts uz reģiona politiskajām norisēm, iznāca pirmoreiz. Projektu vadīja Bernds Heningsens, un ziņojuma tapšanā piedalījās 23 autori no visām BJR valstīm. Tā kā pēdējos gados lielu uzmanību ir izpelnījusies ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, tad šajā ziņojumā īpaša vērība tika pievērsta tieši šīs stratēģijas ietekmei uz sadarbības procesiem reģionā. Ziņojumā tiek secināts sekojošais:

‘The first Political State of the Baltic Sea Region Report comes to the conclusion that the EUSBSR, although far from perfect, is the “new game in town” and has provided BSR co-operation with a fresh impetus. Its adoption and the start of its implementation have made the EU the most relevant player in the BSR. However, the strategy will still have to prove that it will be effective and sustainable, can make a difference and will be able to bind the interest and commitment of its stakeholders.’

Ir skaidrs, ka ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ieviešana nebūs vienkārša, lai arī tās pastāvēšana pati par sevi ir apliecinājums tam, ka ES ir kļuvusi par nozīmīgāko vienlaikus aktieri reģionā. Tieši šīs stratēģijas pārvaldība ir viens no interesantākajiem jautājumiem, par ko diskusijas notika arī Gdaņskā. Protams, daudz kas būs atkarīgs no tā, cik paliekoša izrādīsies valstu interese par šo stratēģiju, jo Eiropas Komisija patlaban ir ieņēmusi nostāju, ka tās pienesums stratēģijas realizācijā varētu būt vairāk administratīvs nekā politisks. Ar BJR politisko norišu izvērtējumam veltīto ziņojumu var iepazīties sekojot šeit

Starp citu, ziņojuma pirmajā daļā ir iespējams iepazīties ar pēdējā gada norisēm katras BJR valsts iekšpolitikā. Šis ir vērtīgs resurss tiem, kuri atrodas pastāvīgā laika trūkumā, jo katrai valstij atvēlētā nodaļa ir tikai 3-4 lpp. gara. Ziņojuma otrajā daļā savukārt ir ievietotas tematiskās nodaļas, kas veltītas transportam, migrācijai, drošībai, vides aizsardzībai un citiem jautājumiem. Protams, šī ziņojuma autori cer, ka tas tiks izdots katru gadu, tādējādi kļūstot par vērtīgu avotu tiem, kurus interesē reģiona politiskās norises.

Trešais ziņojums, kas tika prezentēts Gdaņskā, bija veltīts reģionālās identitātes jautājumiem (‘On Identity – No Identity’), un tā autors ir Bernds Heningsens. Pretstatā iepriekšminētajiem ziņojumiem, kuru mērķis bija izdarīt paliekošus secinājumus, Heningsena esejas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ka līdzšinējie pētījumi nesniedz pietiekamu pamatu izdarīt paliekošus secinājumus par BJR identitāti. Viens no būtiskiem autora mērķiem ir pierādīt, ka BJR vēsture un reģionā pastāvošā kultūras un lingvistiskā daudzveidība nepārliecina, ka reģionam var būt kopīga identitāte:

‘Since the end of the East-West conflict, a regional “Baltic Sea Identity” has been claimed by a variety of actors, especially politicians. In public discourse, it is frequently postulated that such an identity can already be found. Despite this discussion, there exists up to now no scholarly and convincing elaboration of this topic – least of all for the whole region with its diverse languages, religions, cultures and literatures, and diverse historical processes. At first glance, the case for a (common) regional identity is not evident, as the history of the Baltic Sea Region (BSR) is a history of co-operation and conflict.’

Lai arī identitāte ir viens no tiem jēdzieniem, par kuriem viedoklis ir visiem, tomēr Heningsena izdarītie secinājumi, ka, no vienas puses, ‘dabiska’ BJR identitāte ir neiespējama un ka, no otras puses, reģionāla ‘mēs-sajūta’, kas izaugtu no labas pārvaldības, tomēr ir iespējama, ir vērā ņemami. Ar identitātes ziņojumu var iepazīties sekojot šeit.

Published 27 October 2011

Author Toms Rostoks