Rietumu reakcija uz notikumiem Sīrijā

Kā allaž, starptautisko notikumu kontekstā, atslābums nav iestājies ne uz brīdi. No Latvijai tik ļoti būtiskā Baltijas valstu un ASV prezidentu samita līdz pat Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanām un  kiberuzbrukumiem Vācijas valdību datortīkliem.

Visam pa vidu arī nesenie notikumi Sīrijā. Neilgi pēc tam, kad Turcija, Krievija un Irāna solīja panākt ilgstošu pamieru Sīrijas teritorijās, Sīrijas bruņotie spēki piektdien, 6.aprīlī, veica gaisa triecienus pret opozicionāriem. Uzbrukumā cietuši jau vairāki simti civiliedzīvotāju.  

Nenoliedzami starptautiskās sabiedrības reakcija ir visai asa. Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija gatavojas īstenot militāru akciju pret Sīrijas valdībs spēkiem. Par militāru reakciju brīdinājis arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš otrdien kopā ar Saūda Arābijas kroņprinci Muhamedu bin Salmanu pauda kopīgas bažas par Jemenas, Irānas un īpaši Sīrijas konfliktu pasliktināšanos. Līdzīgi arī nosodījums un gaidāma rīcība tiek solīta no ANO puses.

Ko konkrēti Rietumu sabiedrība var iesākt ar Sīrijas valdību starptautisko normu neievērošanas gadījumos? Pirmkārt, neviens no Trampa administrācijas nav izteicis interesi par Asada režīma likvidēšanu un Sīrijas tautas atjaunošanu, līdz ar to Irākai pielīdzināmu masveida militāro iesisti mums nevajadzētu gaidīt.

Savukārt ierobežotas militāras kampaņas, līdzīgi kā Trampa administrācijas kampaņa pret Sīrijas gaisa bāzi izvadītajā gadā, gan varētu būt viens veids kā sodīt gan Sīrijas, gan arī pārējo iesaistīto pušu valdības.  

Lēmums ir jāpieņem ļoti izsvērti, lai arī Francija apgalvo, ka pierādījumi pastāv, pilna pierādījumu pakas ievākšana prasīs laiku. Lai vai kā, neatkarīgi no tā, ko Rietumu sabiedrotie izlems šajā gadījumā, viens ir skaidrs, Rietumu diplomātiska sadarbība humānās palīdzības sniegšanā ir viena no galvenajām prioritātēm.

Video komentārs tapis RSU un LĀI kopīgas sadarbības rezultātā.